Pastāv 22 aminoskābes, kas ir nepieciešamas pareizu organisma funkciju nodrošināšanai un olbaltumvielu sintezēšanai. Glicīns ir visvienkāršākā un mazākā no tām – tās sānķēde sastāv no viena ūdeņraža atoma. Tā ir otra visizplatītākā aminoskābe cilvēka organismā esošajās olbaltumvielās un enzīmos.

L-glicīns ir aizvietojama aminoskābe – tas nozīmē, ka Tavs organisms ir spējīgs to sintezēt ja tā pietiekamā daudzumā netiek uzņemta ar uzturu. L-glicīns ir visvienkāršākā aminoskābe, taču nebūt ne mazsvarīgākā, jo ar to ir saistītas vairākas bioķīmiskas reakcijas, turklāt tai raksturīga spēcīga, daudzpusīga iedarbība uz organismu.

Piena produkti, gaļa, mājputnu gaļa un zivis – šajos pārtikas produktos ir atrodams glicīns. Tāpat L-glicīnu var uzņemt uztura bagātinātāju veidā. Tā kā glicīns dabīgi tiek sintezēts cilvēka organismā, tam ir ļoti zema toksicitāte. Liekais glicīns no organisma tiek izvadīts ar urīnu.

Glicīna biosintēze no aminoskābēm treonīna un serīna notiek aknās. Cietā stāvoklī glicīns ir kristāliska viela ar saldu garšu. Tā ir galvenā aminoskābe niedru jēlcukurā. Cilvēka ķermenī glicīns augstā koncentrācijā sastopams muskuļaudos, saistaudos un ādā.

Kāda ir L-glicīna loma?

L-glicīna klātbūtnei cilvēka organismā ir vairākas svarīgas lomas. Tas ir nepieciešams, lai sintezētu dažādas skābes, tostarp žultsskābes, nukleīnskābes, porfirīnus un kreatīna fosfātu. Plašākā mērogā tam ir liela nozīme arī dažādu organisma funkcijām svarīgu procesu nodrošināšanā un regulācijā.

L-glicīns palīdz noārdīt taukus, regulējot žultsskābes darbību. Tāpat tam ir nozīmīga loma gremošanas traktā un centrālajā nervu sistēmā. Glicīns ir nepieciešams organismam biosintezējot hēmu – galveno sastāvdaļu hemoglobīnā, kas, savukārt, palīdz uzturēt eritrocītu integritāti un nodrošina optimālu asins piesātinājumu ar skābekli.

Glicīns ir galvenais elements, organismam veidojot veselīgu DNS un RNS – ģenētiskos “būvmateriālus”, kuri ir nepieciešami pareizai šūnu darbībai. Ir trīs aminoskābes no kurām veidojas kreatīns un glicīns ir viena no tām – tas atbild par papildu enerģijas nodrošināšanu fizisko aktivitāšu laikā, kā arī muskuļu masas pieaugumu. Glicīns ir arī primārā kolagēna sastāvdaļa – kolagēns veido saistaudus, no kā lielākoties sastāv cilvēka ķermeņa saites, cīpslas un āda.

Ir pierādīts, ka šī aminoskābe ir svarīga dažādu saslimšanu ārstēšanā, kā arī palīdz nodrošināt vispārējo labsajūtu.

Glicīns, nervu sistēma un neiroattīstības traucējumu ārstēšana

Ir labi zināma glicīna iedarbība uz nervu sistēmu. Glicīns ietekmē smadzeņu neiromediatorus, kuru klātbūtne ir svarīga pareizai smadzeņu darbībai un garīgajai veselībai. Tāpat to var lietot arī bezmiega ārstēšanai. 2007. gada izdevumā “Sleep and Biological Rhythms” speciālisti atzina, ka glicīna lietošana uztura bagātinātāja veidā uzlabo gan objektīvos, gan subjektīvos miega kvalitātes rādītājus pacientiem ar pastāvīgi neveselīgiem miega modeļiem.

Centrālajā nervu sistēmā taurīns, GABA un glicīns, viens otru papildinot, darbojas kā kavējošs neiromediators, kura galvenā funkcija ir nervu impulsu pārraidīšana muguras smadzenēs un smadzeņu stumbrā. Viens no glicīna uzdevumiem ir iejaukties nervu sistēmas neironu hiperuzbudināmībā un regulēt to, atbrīvojoties no kālija un hlora.

Vairākos pētījumos ir aplūkots kā aminoskābes var sekmēt bipolāro traucējumu, šizofrēnijas, epilepsijas un hiperaktivitātes ārstēšanu. Vienā no šādiem pētījumiem, piedaloties šizofrēnijas pacientiem ar rezistenci pret ārstēšanu, tika noskaidrots, ka lielas glicīna devas antipsihotisko medikamentu sastāvā būtiski aizkavē garīgo slimību negatīvos simptomus. Šī pētījuma rezultātus apstiprina arī vairāki psiholoģisko traucējumu pētījumi. Savukārt dažu citu pētījumu rezultāti liecina, ka glicīns var palīdzēt novērst epilepsijas lēkmju gadījumus.

Glicīns un vielmaiņa

Glicīns ir glikogēna aminoskābe, kas palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, kā arī piegādā glikozi ķermeņa audiem, lai sniegtu enerģiju. Tieši tādēļ L-glicīns var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no hroniska noguruma, anēmijas, hipoglikēmijas vai pazemināta cukura līmeņa asinīs.

Glicīns un asins cukura regulācija

Glicīns palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, jo tas pārveido glikozi enerģijā.  Pierādījumi liecina, ka glicīna lietošana ļauj ilgtermiņā normalizēt cukura līmeni asinīs 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Glicīns ir salds, tādēļ to bieži vien iesaka lietot kā cukura aizstājēju, it īpaši – cukura diabēta pacientiem.

Glicīns un gremošanas trakts

Glicīns ir vitāli nepieciešams pareizas gremošanas trakta darbības nodrošināšanai. Tas augstā koncentrācijā atrodams žultspūslī, kur tas palīdz veidot žulti, kas, savukārt, nepieciešama tauku pārstrādes procesiem gremošanas sistēmas ietvaros. Glicīns ietilpst arī antacīdu sastāvā, jo, kā apliecina 2006. gadā veikts, izdevumā “Journal of Pharmaceutical Sciences” publicēts pētījums, glicīns līdzsvaro skābes līmeni gremošanas traktā.

Glicīns un muskuļu masas palielināšana

Aminoskābe glicīns ir nepieciešama kreatīna biosintēzē. Kreatīns ir muskuļu tiešais enerģijas avots, tas palīdz uzlabot muskuļu spēka rādītājus; glicīnu lieto sportisti, kuri vēlas palielināt muskuļu masu. Glicīna lietošana var būt noderīga situācijās, kad pacients ārstējas pēc operācijas vai kādas saslimšanas, kas saistīta ar kustību aparāta sistēmu.

Glicīns un hormonu regulācija

Glicīns var tikt metilēts DMG (dimetilglicīnā), kam ir nozīmīga loma viena oglekļa signālceļā, kas, savukārt, nepieciešams steroīdu biosintēzē un HGH (cilvēka augšanas hormona) sekrēcijas stimulācijā.

Glicīns un pretnovecošanās

Glicīnam ir īpaša nozīme arī pretnovecošanās procesos. Viena trešdaļa kolagēna, kas ir svarīga olbaltumviela ķermeņa saistaudos un, kas palīdz saglabāt tvirtu un elastīgu ādu, sastāv no glicīna. Ja organismā glicīna nav pietiekami, ādas  šūnas nav iespējams atjaunot. Pētījumi apliecina, ka glicīns pasargā ķermeni no šoka asins zuduma gadījumā, kā arī palīdz novērst hipoksiju un brīvo radikāļu veidošanos.

Glicīns un ļaundabīgo audzēju ārstēšana

Vairāki agrīnie pētījumi norāda, ka glicīnam, iespējams, ir svarīga loma noteiktu ļaundabīgo audzēju veidu ārstēšanā, tostarp melanomas veidošanās kavēšanā.  Viens no šādiem pētījumiem apliecina, ka ar uzturu uzņemtais glicīns kavē angioģenēzi un aptur ļaundabīgu audzēju attīstību.

Ar glicīnu saistītie riski

Lielākajai daļai cilvēku glicīns ir pilnībā drošs. Tikai ļoti retos gadījumos novēro atsevišķas blakusparādības – visbiežāk tie ir gremošanas traucējumi, vemšana, nelabums un miegainība.

Secinājumi

Glicīns ir viena no visbiežāk sastopamajām aminoskābēm cilvēka organismā esošajās olbaltumvielās. Esam noskaidrojuši cik būtiska loma ir tā klātbūtnei mūsu organismā, īpaši attiecībā uz centrālo nervu sistēmu un gremošanas traktu.

Comments (0)

Please note, comments must be approved before they are published.