E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas dabīgi pastāv 8 formās: četri tokoferoli (alfa, beta, gamma un delta), kā arī četri tokotrienoli (alfa, beta, gamma un delta). Lai arī organisms visus spēj uzsūkt, alfa-tokoferols ir vienīgā metaboliski aktīvā E vitamīna forma [1,2,3,4].

E vitamīna galvenā funkcija ir darboties kā antioksidantam, kontrolējot brīvo radikāļu darbību. Brīvie radikāļi ir ļoti nestabilas molekulas, kuras izveidojas normālu organisma metabolisko procesu rezultātā vai arī vides faktoru iedarbības rezultātā, piemēram, dūmu ietekmē. Kad mūsu organisma mehānismi nespēj pietiekami efektīvi darboties, lai stabilizētu brīvo radikāļu veidošanos, rodas oksidatīvais stress, kas veicina agrīnu novecošanos un deģeneratīvu slimību attīstību, piemēram, ļaundabīgu audzēju un aterosklerozi [1, 2].

E vitamīna svarīgākās funkcijas 

  • Stabilizēt šūnu membrānas un aizsargāt šūnas no brīvajiem radikāļiem; 
  • Aizsargā plaušas no apkārtējās vides oksidatīvā kaitējuma; 
  • Palīdz novērst ļaundabīgo audzēju attīstību, aizsargājot šūnas no DNS mutācijām; 
  • Palīdz novērst kardiovaskulāro slimību attīstību, aizsargājot organismu no lipīdu peroksidācijas (brīvo radikāļu veidotie bojājumi, kas veicina aterosklerozes attīstīšanos); 
  • Acu, aknu, piena dziedzeru un muskuļaudu aizardzība; 
  • Palīdz beta-karotīna antioksidatīvās darbības nodrošināšanai [2].

E vitamīna deficīta radītās veselības problēmas

E vitamīna deficīts ir ļoti reta parādība. Tas parasti attīstās ģenētisku pārmaiņu rezultātā, kas iekļauj sevī E vitamīna metabolismu, tauku malabsorbciju vai uzturu ar nepietiekamu olbaltumvielu daudzumu. Tomēr E vitamīns parasti ir atrodams taukus saturošas pārtikas produktos un tiek vieglāk uzsūkts organismā, uzņemot to ar taukiem bagātu ēdienu, tā uzsūkšanās var būt traucēta tikai cilvēkiem, kuri ievēro diētas ar zemu uzņemamo tauku daudzumu [1]. 

Pazīmes un simptomi E vitamīna deficītam 

  • Perifēra neiropātija (jutīguma zudums)- primārs simptoms; 
  • Ataksija (slikta kustību koordinācija); 
  • Miopātija (muskuļu vājums);
  • Pigmentārā retinopātija (deģeneratīva tīklenes slimība); 
  • Eritrocītu funkciju pasliktināšanās [1]. 

E vitamīns uzturā 

  • Augu eļļas (arī olīveļļa);
  • Rūpnieciski nepārstrādātas brokastu pārslas;
  • Mandeles, lazdu rieksti, zemesrieksti, priežu rieksti un valrieksti; 
  • Sēklas; 
  • Gaļa (īpaši taukainā daļa) [1];
  • Olas;
  • Lasis;
  • Saldie kartupeļi.

Ēdienu pagatavošanas, uzglabāšanas un pārstrādes process samazina E vitamīna koncentrāciju produktā, tā kā tas ir pakļauts skābekļa, gaismas un karstuma ietekmei [2]. Tādēļ ja ir iespējams, šos ēdienus ieteicams ēst to dabiskajā formā. Atceries, ka E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tāpēc labāk tiek uzsūks, uzņemot to ar ēdienu, kas satur taukus [1]. Ja Tu uzņem E vitamīna uztura bagātinātājus, mēs iesakām to iedzert ēdienreizes laikā, ēdot ēdienu, kas satur taukus, lai veicinātu vitamīna uzsūkšanos. 

E vitamīna ieteicamā diennakts deva 

Vairāki pētījumi norāda, ka E vitamīna uzņemšana ir nepietiekama [2, 6, 7]. Pētījums ASV 2004.gadā norāda, ka 90% ziemeļamerikāņu neuzņem nepieciešamo E vitamīna ieteicamo diennakts devu [7].

Dzīves posms

Vecums

Vīrieši

Sievietes

Zīdainis

0-6 mēneši

4 mg/dienā

4 mg/dienā

Zīdainis

7-12 mēneši

5 mg/dienā

5 mg/dienā

Bērns

1-3 gadi

6 mg/dienā

6 mg/dienā

Bērns

4-8 gadi

7 mg/dienā

7 mg/dienā

Bērns

9-13 gadi

11 mg/dienā

11 mg/dienā

Pusaudzis

14-18 gadi

15 mg/dienā

15 mg/dienā

Pieaugušais

19 gadi un vecāki

15 mg/dienā

15 mg/dienā

Grūtnieces

Visos vecumos

-

15 mg/dienā

Ar krūti barojošas sievietes

Visos vecumos

-

19 mg/dienā

Atsauces vērtības no United States' Food and Nutrition Board (Institute of Medicine) [1].

Atsauces:

  1. Vitamin E. Dietary reference intakes for vitamin C, vitamin E, selenium, and carotenoids, Food and Nutrition Board, Institute of Medicine, Washington D.C.: National Academy Press; 2000:186-283.
  2. Insel P, Turner RE, Rozz D. Nutrition. 2ª ed.; 2004. p. 380-85.
  3. Azzi, A. Many tocopherols, one vitamin E. Molecular Aspects of Medicine, 2017. S0098-2997(17).
  4. Traber, M.G. Utilization of vitamin E. Biofactors, 1999. 10(2-3):115-20.
  5. Tabela da Composição de Alimentos. Centro de Segurança Alimentar e Nutrição, Instituto Nacional de Saúde Dr. Ricardo Jorge; 2007.
  6. Ahuja, J.K. & Goldman, J.D. & Moshfegh. A.J.. Current status of vitamin E nutriture. Annals of the New York Academy of Sciences, 2004. 1031:387-90.
  7. Maras, J.E. et. al., Intake of alpha-tocopherol is limited among US adults. Journal of the American Dietetic Association, 2004. 104(4):567-75.

Komentāri (0)

Ņem vērā, ka komentāriem jābūt apstiprinātiem pirms publicēšanas.