Minerālvielas var tikt iedalītas divās kategorijās atkarībā no to ikdienā patērētā daudzuma: makrominerālvielas, kuras ir jāuzņem augstās koncentrācijās (kalcijs, fosfors, magnijs, nātrijs, kālijs, hlors, sērs) un minerālvielas, kas tiek uzņemtas mazos daudzumos (dzelzs, mangāns, varš, jods, cinks, fluors, selēns).
Daudzu enzīmu darbības mehānismā tiek iekļauti ne tikai vitamīni, bet arī minerālsāļi, tādējādi iegūstot ļoti svarīgu lomu metabolisma procesos. Kalcijs ir sastopamākā minerālviela cilvēka organismā (aptuveni 1-2% mūsu ķermeņa masas). Ikdienā mums ir jāuzņem 1 g kalcija ar uzturu, no kura tikai 200 mg tiek absorbēti.
Kāda ir kalcija nozīme?
Kalcijs ir ļoti svarīgs enzīmu regulācijas procesos, nervu sistēmas darbībai, šūnu proliferācijai, asins recēšanai un muskuļu kontrakcijām. Tas arī regulē asinsspiediena kontrolmehānismu. Kalcija deficīts var veicināt ļoti nopietnas veselības problēmas, piemēram, var veicināt rahīta attīstīšanos, muskuļaudu aktivitātes kontroles un kaulu masas samazināšanos. Tieši pretēji, kalcija pārlieku liela uzņemšana, lai arī tā ir ļoti reta parādība, var veicināt mīksto audu pārkaļķošanos.
Kā minējām iepriekš, kalcija joni sastāda aptuveni 1% no mūsu ķermeņa masas. Aptuveni 99% no šiem kalcija joniem nogulsnējas kaulu masā, atlikušajam procentam atrodoties organismā kā brīvajam kalcijam.
Veselīgam pieaugušajam ir jāuzņem tikpat daudz kalcija kā tiek izdalīts ar urīnu, lai nodrošinātu tā līdzsvaru. Kalcijs ir ļoti svarīgs kaulaudu atjaunošanās procesos.
Kā kalcijs tiek uzsūkts?
Kalcija uzsūkšana zarnu traktā var notikt divējādi: nespecifiski (paracelulāri) vai specifiski (transcelulāri). Kalcinotīns ir hormons, kuru ražo vairogdziedzera C-šūnas. Kad kalcija līmeņi ir ļoti augsti, C-šūnas atbrīvo kalcinotīnu, kas iedarbojas uz kaulaudiem, lai palielinātu kalcija rezerves.
Paratheidīta hormons tiek atbrīvots no paratheidīta dziedzera, kad kalcija līmenis organismā ir zems. Šī hormona darbība ietekmē nieres, kur kā arī kaulaudos samazinās kalcija izdalīšanās, palielinoties osteoblastu aktivitātei. Papildus tam paratheidīta hormons stimulē D vitamīna sintēzi, kam ir ļoti svarīga loma kalcija līdzsvara nodrošināšanai.
Vitamīns D:
- Palielina kalcija uzsūkšanos zarnās
- Palielina kalcija reabsorbciju nierēs
- Palielina kalcija atbrīvošanos kaulaudos
Kalcijs grūtniecības un menopauzes laikā
Grūtniecības laikā ķermenī uzkrājas kalcija rezerves, kas atbrīvojas barošanas ar krūti laikā. Tādējādi nav ieteicams uzņemt lielas kalcija devas grūtniecēm. Menopauzes laikā, savukārt, kalcija līmenis ķermenī samazinās līdz ar tā uzsūkšanās samazināšanos no uztura, kā arī samazināta fiziskā aktivitāte veicina fizioloģisku kaulaudu masas samazināšanos.
Kalcijs un fiziskās aktivitātes
Kalcija līmeņa samazināšanās organismā nepietiekamas tā uzņemšanas dēļ ar pārtiku ir viens no galvenajiem iemesliem būtiskai kaulaudu masas zaudēšanai sieviešu sportistu vidū. Diētas, kurās tiek uzņemts zems kaloriju un tauku daudzums tāpat kā daudzas citas diētas veicina sieviešu sportistu triādi: ēšanas traucējumi, amenoreja, kā arī agrīna osteoporoze.
Apskatīsim pēdējās divas triādes sastāvdaļas. Pārlieku zems ķermeņa tauku īpatsvars, parasti zem 10% sievietēm traucē organismam ražot hormonu estrogēnu.
Tas var izraisīt menstruālā cikla traucējumus vai pat pārtraukšanos (amenoreja). Līdz ar menstruālā cikla pārtraukšanos, piemēram, menopauzes laikā, estrogēna līmenis organismā samazinās, tādējādi ķermenim zaudējot kaulu blīvumu un izturību (agrīna osteoporoze).
Amenoreja var izraisīt arī kaulu stresa lūzumus (lūzumi bez saistītas traumas), ko izraisa pārmērīgs konstants ķermeņa skeleta stress, īpaši gadījumos, kad skelets jau ir osteoporotisks menstruālās disfunkcijas dēļ. Kaunuma kaula, augšstilba un apakšstilba kaula lūzumi ir visizplatītākie.
Normāls menstruālais cikls ir nepieciešams, lai sievietei varētu iestāties grūtniecība. Diemžēl kalcija uztura bagātinātājs nav atbilde problēmai, jo kauli spēj uzsūkt kalciju tikai tad, kad tas tiek sabalansēts ar citu vitamīnu un minerālvielu lietošanu, īpaši magniju.
Pārlieku liela kalcija uzņemšana var veicināt magnija deficītu. Lielākā daļa uztura zinātnieku iesaka uzņemt kalcija/magnija attiecību 2:1. Mūsdienās lielākajai daļai kvalitatīvu uztura bagātinātāju šī kombinācija nav sveša un tā tiek iekļauta uztura bagātinātājos ieteiktajā attiecībā. Sievietēm ir vēlams pievērst uzmanību arī citiem kaulu veidošanas procesā nepieciešamiem vitamīniem (C, D, K), kā arī minerālvielām (bors, magnijs un cinks).
